Internets – tīklu tīkls

80.-tajos gados izveidojās arvien jauni valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēstkopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.

1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.

Atsevišķiem tīkliem lēnām savienojoties veidojās milzīgs, visaptverošs tīkls, tīklu tīkls, kas savienoja gandrīz visus kontinentus.

80.-tajos gados izveidojās arvien jauni valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēstkopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.Atsevišķiem tīkliem lēnām savienojoties veidojās milzīgs, visaptverošs tīkls, tīklu tīkls, kas savienoja gandrīz visus kontinentus.

INTERNETS

Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starp-tīklu komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir savienoti ar mazākiem, vietējiem tīkliem (piem. pašu universitāšu iekšējiem tīkliem).

Kaut arī Interneta tīkls ir radies kā militāra tehnoloģija – komunikāciju tīkls aukstā kara gadījumam, tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību.

Kāpēc cilvēki grib nokļūt internetā?

Vispirms jau gluži vienkārši tāpēc, ka tas asociējas ar brīvību. Internets ir ārkārtīgi rets piemērs patiesai, mūsdienīgai, darboties spējīgai anarhijai. Principā katrs savienojuma punkts var brīvi sazināties ar citu punktu, tik ilgi, kamēr tie ievēro TCP/IP protokola likumus, kas ir stingri tehnisks, nevis sociāls vai politisks noteikums.

Turklāt katrs cilvēks, kas pievienojas tīklam, ir atbildīgs par sava datora tehnisko kārtību, un pieslēgšanos internetam. Nedz interneta tīklu, nedz tā saturu neviens neliek veidot un nenosaka kā to izdarīt, tas ir brīvi interesentu pašu rokās.

Interneta iespējas varētu iedalīt 2 galvenajās daļās: Pirmā daļa – kas nodrošina komunikāciju un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem (e-pasts, vēstkopas, irc chat, reālā laika tīkla konferences, utml.)

Otra – kas dod pieeju informācijas resursiem (www lapām, arhīviem, datu bāzēm, bibliotēkām).

Kombinējot šīs iespējas tiek radīta vide, kurā līdzīgi domājoši cilvēki var tikties, sadarboties un veidot savas interešu kopienas un sabiedrības tīklā.

Lai cik optimistiski un utopistiski nebūtu 90.-to gadu sākuma tīkla entuziastu paredzējumi, dažādas varas struktūras vienmēr ir gribējušas radīt kontroli pār interneta tīklu. Valdības gribētu redzēt internetu absolūti pakļautu likumiem. Akadēmiķi uzskata, ka tam būtu jāatrodas tikai izglītības un pētniecības iestādēs. Militāristi vēlas to redzēt aizsargātus pret spiegošanu, kontrolējamu un drošu.

Interneta struktūra

Interneta iespējas varētu iedalīt 2 galvenajās daļās: Pirmā daļa – kas nodrošina komunikāciju un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem (e-pasts, vēstkopas, irc chat, reālā laika tīkla konferences, utml.)

Otra – kas dod pieeju informācijas resursiem (www lapām, arhīviem, datu bāzēm, bibliotēkām).

Kombinējot šīs iespējas tiek radīta vide, kurā līdzīgi domājoši cilvēki var tikties, sadarboties un veidot savas interešu kopienas un sabiedrības tīklā.

Domēna vārdi

Strauji augošā interneta tīkla savienojuma punkti tika iedalīti noteiktās kategorijās. Katram datoram internetā tiek piešķirts tikai viens, savs unikāls numurs, tā saucamā IP adrese, pēc kuras var sameklēt attiecīgo serveri, mājas lapu, utml. Lai būtu vienkāršāk atrast meklējamo datoru, tika ieviesta Domain Name sistēma (DNS), kas nodrošināja katru IP adresi ar atbilstošu vārdu. Tātad, abos gadījumos, ja interneta pārlūkprogrammā tiek ierakstīts vai nu domēna vārds vai attiecīgais mašīnas numurs, jūs dabūsiet vienu un to pašu rezultātu.

Domēna vārds sastāv no 2 daļām: 1. daļu veido izvēlēts vārds, otrā daļā reģistrējot ir jāpievieno kāda no piedāvātajām kategorijām: vai nu valsts kods (piem. *.lv – Latvijā, *.ee – Igaunijā, utml.), vai kāda no sešām Interneta pamata kategorijām: *.gov, *.mil, *.edu, *.com, *.org un *.net. Pirmās trīs (Gov, Mil, Edu) nozīmē – valsts, militārās un izglītības institūcijas, kas bija pašas pirmās, kamēr ARPANET tīkls nodarbojās ar augstas slepenības izpētes projektiem. Com nozīmēja komerciālās kompānijas; Org pārsvarā izmantoja nekomerciālas organizācijas. Net tika izmantots galvenokārt lielākiem interneta un citu tīklu savienotāj punktiem.

Šādu saīsinātu vārdu atpazīšanas sistēmu varēja nodrošināt TCP/IP standarts. Turklāt šo ārkārtīgi ierobežoto domēna vārdu sistēmas kontrole līdz pat 1999. gadam bija monopolizēta, un maksu par domēna vārdu reģistrēšanu ($70 par katru – 1999.g., dienā droši vien tiek reģistrēti vairāki tūkstoši) saņēma tikai viena komerciāla kompānija pasaulē, kas saucas “Network Solutions, Inc”.

1996. gadā tika sākts projekts “Name.Space”, kurā aicināja māksliniekus un mediju centrus piedalīties un reģistrēt alternatīvos domēna vārdus, kas būtu, piemēram, šādi: name.space, nevis name.com.

Galvenā Name.Space projekta ideja ir radīt protokolu un servera tīklu, kas atbalstītu neierobežota daudzuma domēna un subdomēna vārdus, pēc principa vārds.vārds (piemēram: acoustic.space, arts.academy, makslas.izstade, utml.).

Taču tikai, 2000.g. rudenī tika izziņotas pirmās nelielās izmaiņas domēnu vārdu sistēmā. ASV interneta korporācija ICANN (“Internet Corporation for Assigned Names and Numbers”) izsludināja jaunu domēnu vārdu ieviešanas konkursu, kurā piedalījās 47 kompānijas (tai skaitā arī Name.space) ar neskaitāmi daudziem priekšlikumiem.

Un izskatās, ka lieta ar domēniem kļūs arvien nopietnāka, jo nekādas būtiskas izmaiņas domēnu vārdu sistēmā netika izdarītas. Tika apstiprinātas tikai 7 jaunas kategorijas: .biz, .info, .pro, .museum, .aero, .name un .coop.

Monopols šobrīd vairs nepastāv, cenas ir krietni kritušās, vairāki jauni TLD (augstākā līmeņa domēni) ir nākuši klāt (tādi kā *.tv, u.c.) taču situāciju pilnībā nosaka spekulatīvs tirgus.

WWW (world-wide-web)

Tomēr visstraujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90.-to gadu vidū, pēc tam kad radās www (world-wide-web) protokols, un internetā bija iespēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī ievietot attēlu, skaņu, vēlāk video. Internet pieaugšanas gaita ir iespaidīga, gandrīz pat nežēlīga. 1995. gadā Internet lietotāju skaits pieauga par vairāk nekā 20 procentiem mēnesī. Lielākais sasniegums bija t.s. hiperteksti (hypertext) vai hiperlinki, kas atļāva savienot vienu mājas lapu ar otru, brīvi pievienot jebkuru citu internetā atrodošos web-lapu.

Telnet un citu programmu vietā, radās vizuālas interneta pārlūkprogrammas, šodien pazīstamākās no tām – Netscape un Microsoft Explorer. Šādi palielinoties informācijas apjomam – attēli un skaņas veido lielākus failus, radās atkal jaunas problēmas – nepieciešamība pēc jaudīgākiem datu plūsmas caurlaidības tīkliem.

Tā kā kopš 1995. gada tīkla kontrole bija nokļuvusi komerciālu kompāniju rokās, nedz problēmas par jaudīgākiem savienojumiem, nedz kādas citas šodien vairs nerisina valsts zinātniskajās laboratorijās vai universitāšu tīklos, bet gan privātajā sektorā – Informācijas un Komunikāciju Tehnoloģiju (ICT) industrijā un multinacionālajās korporācijās.

Šī ir jauna situācija, kas iezīmē globālās ekonomikas ēras sākšanos.

Tīkla ekonomika

Internets ar saviem daudzajiem piekļuves punktiem kopš 90.-to gadu vidus bija kļuvis pieejams katram, kam bija nepieciešamais kapitāls, lai uzsāktu “informācijas tirgu”. Internets šodien ir viennozīmīgi nostādīts uz komerciālās attīstības ceļa. Tomēr tā specifiskā decentralizētā uzbūve, šķiet vienmēr atstās vismaz kādu iespēju arī tā radošā potenciāla izmantošanā.

Tīkla sabiedrības attīstību šodien nav iespējams aplūkot, nesekojot līdzi jaunās globālās ekonomikas attīstībai un neizprotot šodienas situāciju

Internetā viss ir kā atklātā grāmatā – tas gan atkarīgs no katra zināšanām, ko tajā mākiet izlasīt.