Tiesības atteikties no tiešajā tirdzniecībā iegūtām lietām

Lai arī gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju  ir iegādājušies preces no tiešajiem tirgotājiem, tomēr cilvēki ir slikti informēti par savām patērētāja tiesībām atteikties no preces 14 dienu laikā, tā liecina kampaņas „Runā droši! Tās ir Tavas patērētāja tiesības Eiropas Savienībā” pasūtītās aptaujas rezultāti.

Vairāk nekā puse aptaujāto (54%) nav informēti par savām tiesībām un iespējām atdot atpakaļ tiešajā tirdzniecībā jeb tā dēvētajā sliekšņa tirdzniecībā iegādāto preci.

Tiešā tirdzniecība, saukta arī par sliekšņa tirdzniecību ir samērā jauns tirdzniecības veids, bet tas ir pietiekami izplatīts - Latvijā darbojas vairāk nekā 22 tūkstoši tiešās tirdzniecības pārdevēju, bet nozares apgrozījums gadā ir 18 miljoni latu. Šādi tiek tirgotas visdažādākās preces – no salīdzinoši lētām  kosmētikas un mājturības precēm (trauki, mazgāšanas līdzekļi) līdz ļoti dārgām elektroprecēm (putekļusūcēji, burbuļvannas), un citas preces.

Iedzīvotājiem jābūt vērīgiem un jāizmanto savas tiesības

Informatīvās kampaņas „Runā Droši” pārstāve Sanita Gertmane skaidro: „Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieredze ar iedzīvotāju sūdzībām un konsultēšanu par tiešo tirdzniecību liecina, ka cilvēki jauc dažādus tirdzniecības veidus – tiešo tirdzniecību, interneta tirdzniecību, tirdzniecību no katalogiem. Arī aptauja apliecina iespējamo neskaidrību – piemēram, cilvēki apgalvo, ka sliekšņa tirdzniecībā iegādājušies apģērbu un apavus, kaut arī tos šādā veidā tirgo reti.

Jebkurā gadījumā svarīgākais ir atcerēties savas tiesības – 14 dienu laikā atgriezt preci, kas iegādāta sliekšņa tirdzniecībā. Tāpat iesakām patērētājiem, iegādājoties preces ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas – prezentācijās, pie izplatītajiem u.c. būt uzmanīgiem, izvērtēt pirkumu nepieciešamību, cenu, kā arī nepakļauties bieži vien pielietotajam psiholoģiskajam spiedienam no pārdevēju puses.”

Kā liecina kampaņas „Runā droši!” aptaujas rezultāti, summa, ko cilvēki iztērējuši par pēdējo pirkumu pie sliekšņa tirgotājiem, galvenokārt ir neliela – puse (50%) iedzīvotāju izdevuši līdz 25Ls par savu pirkumu un attiecīgi otra puse – vairāk kā 25Ls, turklāt 23% vairāk kā 100Ls.

No iegādātajām precēm vispopulārākās ir veselību uzlabojošās un skaistumkopšanas preces (50%), apģērbs un apavi (58%), virtuves piederumi (42%), kā arī elektropreces (38%) un mājas tekstilizstrādājumi (26%). Mazāk populāri sliekšņa tirdzniecībā ir iegādāties mēbeles (13 %), juvelierizstrādājumus (15%) vai pat ceļojumus (9%); citas preces ir iegādājušies 15% aptaujāto iedzīvotāju.

Tiešajā tirdzniecībā 14 dienu atteikuma tiesības

Būtiskākās tiesības, ko iedzīvotājiem garantē ES un Latvijas likumdošana, tiešās tirdzniecības jomā ir 14 dienu preces atteikuma termiņš.

Tas nozīmē, ka pastāv iespēja atteikties no tiešā tirdzniecībā pirktas preces, pat nepaskaidrojot atteikuma iemeslu, un saņemt atpakaļ arī samaksāto naudu. Protams, ka nepieciešams maksājumu apliecinošs dokuments – čeks, kvīts vai līgums. Ja cilvēks ir kaut ko nopircis ārpus veikala – vienalga – mājas viesībās, prezentācijā vai darbavietā, viņam ir tiesības 14 dienu laikā rakstīt pārdevējam atteikuma vēstuli. Pēc atteikuma vēstules nosūtīšanas septiņu dienu laikā jānogādā pārdevējam atpakaļ prece, savukārt pārdevējam ir pienākums nedēļas laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt atpakaļ par pirkumu samaksāto naudu.

Šī iespēja gan neattiecas  uz pārtikas produktiem un apdrošināšanas līgumiem, taču visām citām precēm tas pārdevējam jānodrošina. Pircējam ir tiesības preci rūpīgi iepazīt, drīkst to arī izsaiņot no iepakojuma, vien jārūpējas, lai nepasliktinātu tā kvalitāti. Un, ja prece vai tās cena neapmierina, pilnīgi droši drīkst no tās atteikties.

Kā izvairīties no negodīgiem paņēmieniem un tirgotājiem

Tiešās jeb sliekšņa tirdzniecības pārstāvji ne reti izmanto arī samērā uzmācīgas un pat neētiskas metodes. Tāpēc patērētājiem īpaši svarīgi zināt savas tiesības. Piemēram, cilvēkam nav pienākums pirkt preci vai pakalpojumu, kuru viņš nevēlas iegādāties. Tirgotājam ir aizliegts ar agresīviem paņēmieniem ietekmēt cilvēka izvēli, iespaidot ar pārlieku uzstājīgiem argumentiem vai pat izmantot draudus un fizisku spēku, lai piespiestu cilvēku kaut ko  iegādāties. Tirgotājs nedrīkst ienākt pie Tevis mājās, ignorējot Tavu lūgumu nenākt, nedrīkst apgalvot, ka tiks apdraudēta tirgotāja saimnieciskā darbība vai iztika, radīt iespaidu, ka nevarēsi atstāt attiecīgo telpu, pirms nebūsi noslēdzis līgumu.

Šie ir daži no negodīgas komercprakses paņēmieniem, kurus aizliegts izmantot Eiropas Savienībā. Lai garantētu, ka iedzīvotājiem, tirgotājiem un mārketinga profesionāļiem ir skaidrība par to, kas ir aizliegts, ir izveidots Melnais saraksts, kurā norādīts 31 negodīgas komercprakses veids:  http://www.pateretajiem.lv -> Jaunumi -> Negodīgas komercprakses veidi: melnais saraksts.