WWW.OPTICA.LV

Nāc pie manis ciemos uz - www.optica.lv

Jebkurš pieslēgums tikai par 11.90

1. Jebkurš no interneta ātrumiem  + interaktīvā TV, vai bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā, 6 mēnešus tikai par - 11.90 Ls/mēn

a) Internets 1 (20 Mbit/s) + ITV = 15.90 Ls 11.90 Ls

b) Internets 3 (100 Mbit/s) + ITV = 19.98 Ls 11.90 Ls

c) Internets 4 (200 Mbit/s)  + ITV = 25.99 Ls 11.90 Ls

d) MK1 optika( Internets + Bezmaksas sarunas) = 15.98 Ls 11.90 Ls

e) MK3 optika( Internets + Bezmaksas sarunas) = 19.98 Ls 11.90 Ls

f) MK1 optika+ITV = 19.98 Ls 11.90 Ls

g) MK3 optika+ITV = 24.99 Ls 11.90 Ls

+ Dāvanā radiotelefons Philips SE 1501 B

 

Piedāvājums spēkā līdz 20.02.2011

Īpašais piedāvājums tikai līdz 23. decembrim!

Pieslēdzot kādu no Lattelecom interneta veidiem dāvanā saņem vai nu ārējo cieto disku, vai rūteri!

Ja tev ir nepieciešams vairāk vietas savai izklaidei, dāvanā izvēlies eleganto Samsung ārējo cieto disku – 250 GB ir pietiekami daudz vietas, lai uzglabātu vairāk nekā 260 filmas, 57 000 mp3 failu vai 55 000 bilžu.

Bet, ja vēlies skatīties savus mīļākos klipus vai lasīt ziņas pat vannā, ņem ciet rūteri – garantēta brīvība ar internetu bez vadiem pa visu māju.

Izvēlies ne tikai savu īsto dāvanu, bet arī sev piemērotāko internetu ar ātrumu līdz pat 200 Mbit/s. Aizpildi mūsu mājaslapā pieteikuma formu, un vienas dienas laikā ar tevi sazināsies mūsu operators, lai atbildētu uz taviem jautājumiem un vienotos par ērtāko laiku pakalpojuma pieslēgšanai.

60 Ls atlaide internetam

Tikai līdz 2010. gada 30 novembrim piesakot Lattelecom internetu saņem 60 Ls atlaidi abonēšanai – 10 Ls atlaide 6 mēnešu garumā!

Lattelecom interaktīvājā TV jauns kanāls

Lattelecom interaktīvajā Televīzijā ir pieejams jauns kanāls - Sony Entertainment Television (iekļauts pamata pakā)

Sony Entertainment Television piedāvā populāru programmu kombināciju, kurā kaut ko sev piemērotu atradīs ikviens vecumā no 18 līdz 49 gadiem, tai skaitā: “Amerikas nākamā topmodele” (America’s Next Top Model), “Sekss un lielpilsēta” (Sex and the City), Scrubs, “Divarpus vīri” (Two and a Half Men), “Visi mīl Raimondu” (Everybody Loves Raymond), Will & Grace, Nip/Tuck un ER. Papildus dāsni plašajam iecienīto piedāvājumu klāstam, kas atrodams vienkopus, šis kanāls piedāvā arī tādas teritoriālas pirmizrādes kā Rules of Engagement, King of Queens, Damages un The Tudors. Kanāla ēterā pieejamas arī iknedēļas filmas no Sony Pictures Entertainment un citām vadošajām Holivudas studijām.( Būs redzamas ”svaigas” Holivudas filmas,kuras tikko, kā noņemtas no Kino ekrāniem)

Sony Entertainment Television – kas tiek skatīta vairāk kā 103 valstīs, sasniedzot vairāk kā 95 miljonus mājsaimniecību – ir pirmais SPT kanāla zīmols, kas atklāts Baltijas Valstīs. Sony Pictures Television starptautisko tīklu nodaļa EMEA ir vadošais maksas televīzijas uzņēmums šajā reģionā ar tādiem kanāla zīmoliem kā AXN, Sony Entertainment Television un ANIMAX. Eiropas un Āfrikas uzņēmums sasniedz abonementus Spānijā, Portugālē, Vācijā, Itālijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Āfrikā, Krievijā, Ukrainā un NVS valstīs.

http://www.setindia.com –  Sony Entertainment Television mājas lapa

Internets un TV īpaši prasīgiem klientiem!

Mājas komplekts VIP piedāvā vēl neredzētas iespējas:

Komplektā ietilpst -

INTERNETS:

1.  Internets 500 Mbit/s

2. 2 dinamiskās IP adreses

3. Iespēja pieslēgt 2 datorus

4. Bezvadu rūteris + bezvadu tīkla karte (iekļauts abonēšanas maksā)

5.

5 bezmaksas e-pasta adreses

klients@klients.lv vai   klients@apollo.lv

TĀLRUŅA LĪNIJA:

1. Ar īpašu Zelta telefona numuru

2. Bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā. Neierobežotā apjomā. Bez savienojuma maksas.

3. Īpaši izdevīgi tarifi zvaniem uz ārzemēm – Ls 0,10 uz 21 valsti

TELEVĪZIJA:

1. Cenā iekļauta pamata paka, visas tematiskās un HD kanālu paka(TV KANĀLI)

2. Iespējams pieslēgt līdz 4 TV

Pieteikties VIP komplektam variet zvanot uz tālruņa nr 27037991 ( Raivo Šnore, Lattelecom personīgais klientu menedžeris)

Ātrākais internets pasaulē!

Speedtest.net mājas lapas oficiālais rezultāts

Optiskais internets Tukumā

Būt vai nebūt optiskajam internetam Tukumā?!

Sveicināt kungi un dāmas,Tukuma iedzīvotāji!
Patreiz ir tāds moments, kurā izšķiras vai 2010. gada nogalē Tukuma iedzīvotāji varēs izbaudīt optiskā interneta priekšrocības vai ne, Tiem,kuri nezin – optisko internetu lieto jau vairāk nekā 28000 iedzīvotāji,Rīgā un lielākās Latvijas pilsētās un atšķirība no jebkura provaidera piedāvājuma – optiskā dzīsla tiek ievilkta līdz pašām saimnieka durvīm, nevis līdz kāpņu telpai. Kādas no tā priekšrocības? – Ja patreiz,jūs visi sēžat uz viena vada ar kaimiņu un izdaliet kādu ātrumu uz visiem mājas iedzīvotājiem, tad šajā gadījumā – tas viss pienākas jums vienam + tas sanāk finansiāli izdevīgāk, piemmēram, internets,kur reāli jūs saņemsiet

20 Mbit/s – 7.90 Ls
50 Mbit/s – 9.90 Ls
100 Mbit/s – 11.90 Ls
200 Mbit/s – 14.90 Ls

Kam vēl noder optika – http://internetslatvija.wordpress.com/2010/04/17/kam-noder-optiskais-internets/
Saruna ar optiskā interneta lietotāju – http://internetslatvija.wordpress.com/2010/02/05/saruna-ar-optiska-interneta-lietotaju-–-martins24/

Kā jūs variet ietekmēt-būs vai nebūs optiskais internets Tukumā – rakstiet savu vārdu, uzvārdu un adresi uz internetslatvija@gmail.com , jo vairāk jūs būsiet, jo lielākas iespējas optisko internetu sagaidīt jau gada nogalē

Virszemes TV dekoders bez maksas!

Akcijas laiks no 14.06.-18.07.2010. (Pieprasījums ir tik liels, ka akcija var beigties arī atrāk)

1. noslēdziet līgumu uz 3 gadiem par Virszemes TV Ekonomisko paku vai Pamata paku,

2. saņemiet TV dekoderi lietošanā bez maksas.

Virszemes TV Ekonomiskā paka – 18 TV kanāli

LTV1

Latvijas un pasaules ziņas, informatīvi dokumentālie, kā arī izklaidējošie raidījumi, mūzika un raidījumi bērniem.

LTV7

Latvijas TV skatītājiem nozīmīgāko sporta sacensību tiešraides, filmas, seriāli, kā arī populārzinātniski raidījumi un raidījumi jauniešiem.

TV3

Viens no populārākajiem izklaides kanāliem Latvijā – labākās filmas, izklaidējošas pogrammas, sarunu šovi un ziņas.

LNT

Viens no populārākajiem izklaides kanāliem Latvijā – ziņas, labākās filmas un seriāli, humora šovi un izklaidējošas programmas.

TV 5 Rīga

Latvijas TV kanāls, kurā skatāmi jaunākie realitātes un sarunu šovi, kā arī ziņu raidījumi un Krievijā veidoti seriāli.

TV 3+

Diennakts kanāls krievu valodā. Populāri Krievijas TV kanālu izklaidējoši raidījumi, humora pārraides, šovi, populāri seriāli un mākslas filmas, animācijas filmas, sporta spēļu retranslācijas.

TV 6

Izklaides kanāls latviešu valodā. Raida 20 stundas diennaktī no 09.00 līdz 04.00.

Aizraujošs kanāls jauniem, moderniem un aktīviem cilvēkiem – jaunākie mūzikas koncerti, labākās filmas un seriāli, sporta, t.sk. ekstrēmā sporta notikumi.

Euronews

Diennakts ziņu kanāls, kurš skatītājus informē ne tikai par politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem pasaulē, bet arī par jauniemiem modes aizkulisēs, uz mūzikas skatuvēm un sportā.

Pirmais Baltijas Kanāls (Первый Балтийский Канал)

Sarunu šovi un TV spēles, kā arī seriāli un filmas, no kurām daļa tiek rādīta ar subtitriem latviešu valodā.

RTR Planēta

Informatīvi izklaidējošs kanāls krievu valodā, kas piedāvā skatītājiem autorraidījums, filmas un seriālus 24 stundas diennaktī.

OE

Muzikāli informatīvs kanāls krievu valodā ar izklaides ziņām, privātās ziņas no bagāto un populāro cilvēku dzīves, jaunumi no šovbiznesa un modes pasaules. Ekskluzīvas intervijas, pēdējie skandāli, kritiķu viedokļi un pasaules mēroga notikumi (testa kanāls).

Hallmark Channel

Filmu un seriālu kanāls (pazīstami seriāli – Makleoda meitas, Agata Kristi, Miss Mārpla, gan arī dažādas populāras filmas – komēdijas, romantiskas, piedzīvojumu un detektīvfilmas).

Ohota i Rybalka

Iecienīts kanāls starp medniekiem un makšķerniekiem.

National Geographic

Pārraides, dokumentālas filmas un reportāžas par pasaules un visuma vēsturi, dabu, tās fenomeniem, arheoloģiju un dzīvniekiem.

Eurosport

Viens no populārākajiem sporta kanāliem Eiropā, kas skatītājiem piedāvā tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem, sporta apskatus un ziņu raidījumus.

Cartoon Network/TCM

Pasaulē populārākās un pieprasītākās multiplikācijas filmas angļu valodā.

Mūzikas video

Saturiski bagātīgākais mūzikas kanāls, kurā dzirdamas gan jaunās, gan arī par klasiku uzskatāmas latviešu mūziķu dziesmas.

Ren TV

Informatīvi un analītiski raidījumi, izklaidējošas un muzikālas pārraides, sporta programmas un dažādu žanru filmas.

Virszemes TV Pamata paka – 32 TV kanāli

••• LTV1
Latvijas un pasaules ziņas, informatīvi dokumentālie, kā arī izklaidējošie raidījumi, mūzika un raidījumi bērniem.

••• LTV7
Latvijas TV skatītājiem nozīmīgāko sporta sacensību tiešraides, filmas, seriāli, kā arī populārzinātniski raidījumi un raidījumi jauniešiem.

••• TV3
Viens no populārākajiem izklaides kanāliem Latvijā – labākās filmas, izklaidējošas pogrammas, sarunu šovi un ziņas.

••• LNT
Viens no populārākajiem izklaides kanāliem Latvijā – ziņas, labākās filmas un seriāli, humora šovi un izklaidējošas programmas.

••• TV 5 Rīga
Latvijas TV kanāls, kurā skatāmi jaunākie realitātes un sarunu šovi, kā arī ziņu raidījumi un Krievijā veidoti seriāli.

••• TV 3+
Diennakts kanāls krievu valodā. Populāri Krievijas TV kanālu izklaidējoši raidījumi, humora pārraides, šovi, populāri seriāli un mākslas filmas, animācijas filmas, sporta spēļu retranslācijas.

••• TV 6
Izklaides kanāls latviešu valodā. Raida 20 stundas diennaktī no 09.00 līdz 04.00.
Aizraujošs kanāls jauniem, moderniem un aktīviem cilvēkiem – jaunākie mūzikas koncerti, labākās filmas un seriāli, sporta, t.sk. ekstrēmā sporta notikumi.

••• Euronews
Diennakts ziņu kanāls, kurš skatītājus informē ne tikai par politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem pasaulē, bet arī par jauniemiem modes aizkulisēs, uz mūzikas skatuvēm un sportā.

••• Pirmais Baltijas Kanāls (Первый Балтийский Канал)
Sarunu šovi un TV spēles, kā arī seriāli un filmas, no kurām daļa tiek rādīta ar subtitriem latviešu valodā.

••• RTR Planēta (РТР Планета)
Informatīvi izklaidējošs kanāls krievu valodā, kas piedāvā skatītājiem autorraidījums, filmas un seriālus 24 stundas diennaktī.

••• OE
Muzikāli informatīvs kanāls krievu valodā ar izklaides ziņām, privātās ziņas no bagāto un populāro cilvēku dzīves, jaunumi no šovbiznesa un modes pasaules. Ekskluzīvas intervijas, pēdējie skandāli, kritiķu viedokļi un pasaules mēroga notikumi (testa kanāls).

••• Hallmark Channel
Filmu un seriālu kanāls (pazīstami seriāli – Makleoda meitas, Agata Kristi, Miss Mārpla, gan arī dažādas populāras filmas – komēdijas, romantiskas, piedzīvojumu un detektīvfilmas).

••• Ohota i Rybalka (Охота и рыбалка)
Iecienīts kanāls starp medniekiem un makšķerniekiem.

••• National Geographic
Pārraides, dokumentālas filmas un reportāžas par pasaules un visuma vēsturi, dabu, tās fenomeniem, arheoloģiju un dzīvniekiem.

••• Eurosport
Viens no populārākajiem sporta kanāliem Eiropā, kas skatītājiem piedāvā tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem, sporta apskatus un ziņu raidījumus.

••• Cartoon Network/TCM
Pasaulē populārākās un pieprasītākās multiplikācijas filmas angļu valodā.

••• Mūzikas video
Saturiski bagātīgākais mūzikas kanāls, kurā dzirdamas gan jaunās, gan arī par klasiku uzskatāmas latviešu mūziķu dziesmas.

••• Ren TV
Informatīvi un analītiski raidījumi, izklaidējošas un muzikālas pārraides, sporta programmas un dažādu žanru filmas.

••• Fox Crime
TV seriāli, situāciju komēdijas un filmas, kuru galvenā sižeta vadlīnija ir cīņa ar ļauno, izmeklēšana, noziegumi un nebeidzama pakaļdzīšanās.

••• Discovery Channel
Dokumentālās filmas un pārraides par jaunumiem zinātnē, neparastākajiem izgudrojumiem un seno civilizāciju noslēpumiem.

••• Animal Planet
Populārākais TV kanāls, kurš 24/7 raida par mūsu planētas dzīvnieku pasauli visā tās daudzveidībā un krāšņumā.

••• Eurosport 2
Viens no populārākajiem sporta kanāliem Eiropā, kas skatītājiem piedāvā tiešraides no dažādiem sporta pasākumiem, sporta apskatus un ziņu raidījumus.

••• MTV Europe
Mūzikas kanāls, kas veidots īpaši Eiropas auditorijai – populārākie deju mūzikas hiti, sarunu šovi un informācija par jaunumiem mūzikā, kino un slavenību dzīvēs. Šobrīd mēs esam vienīgie Baltijā, kuri piedāvā orģinālo Eiropas MTV versiju.

••• NTV Mir
Informatīvi izklaidējošs kanāls krievu valodā, kas bagāts ar izglītojoši informatīviem raidījumiem un izklaides pārraidēm.

••• Fox Life
TV kanāls sievietēm. Populāri seriāli, ģimenes filmas un Holivudas komēdijas. Skatāms angļu un krievu valodā.

••• Silver Baltic
Silver Baltic piedāvā filmas, filmas, filmas – 24/7 režīmā, paverot iespējas iepazīt mūsdienu pasaules kino grandus un vadošo pasaules kinofestivālu laureātus – sākot no Amerikas neatkarīgā kino šedevriem līdz pat labākajiem Eiropas, Āzijas un citu pasaules reģionu kinodarbiem. Kanālā filmas tiek rādītas oriģinālvalodā, turklāt kanālā nav reklāmas paužu. Subtitri pēc izvēles latviešu, krievu vai igauņu valodā.

••• Sci-Fi
Kanāls iztēlei! Labākie fantastikas seriāli un pasaulē atzītas filmas – tādi populāri seriāli kā Emulators, Džeriko un tml. Skatāms angļu un krievu valodā.

••• Disney Channel
Klasiskās un modernās mākslas filmas un multfilmas ar Disneja varoņiem. Mīļas filmas dažāda vecuma bērniem visā pasaulē. Nav vardarbības un reklāmu. Skatāms angļu un zviedru valodā.

••• Disney XD
Volta Disneja TV kanāls zēniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Multfilmas (t.sk. pilnmetrāžas), komēdijas, seriāli un filmas (Karību jūras pirāti, Rattatujs u.c.). Aizraujoši, interesanti, ar pasakainu burvības pieskaņu – kā viss Disneja radītais. Aizraujošs filmu kanāls kā bērniem tā pieaugušajiem. Skatāms angļu un zviedru valodā.

••• Universal Channel
Jaunas un godalgotas, klasiskas un skatītāju atzītas filmas un populārākie seriāli (Dr. Hauss, Māsas un brāļi u.c.), Universal Studios producētās mākslas filmas – kvalitatīva izklaide prasīgam skatītājam. Skatāms krievu un angļu valodā.

••• ID Investigation Discovery
Jaunākais no Discovery kanāliem (pastāv kopš 2008. gada nogales). Piedāvā raidījumus par pasaulē zināmākajiem noziegumiem, to izmeklēšanu un kriminālistikas analīzi. Skatāms krievu un angļu valodā.

••• BBC Prime
Informatīvi izklaidējošs TV kanāls angļu valodā. Seriāli,

Jaunumi Interaktīvajā TV

Tikai Lattelecom Interaktīvajā televīzijā jūnijā un jūlijā kanālā Nr. 411 skaties tiešraidē NBA finālspēles! Šim TV kanālam ir īpašais piedāvājums – pārraižu arhīvs 30 dienu garumā. Tas nozīmē, ka NBA finālspēles varēs arī attīt atpakaļ un noskatīties atkārtoti interesantākos spēles momentus. Piesakies Sporta pakai ar TV pults palīdzību, maksā tikai Ls 1.90 mēnesī un baudi pasaules pašus aizraujošākos sporta notikumus.

Ātrākais internets eiropā!

Virszemes TV

analogā TV apraide ir pārtraukta ar sākot ar 2010 gada 1. jūniju. Šo TV izmantojiet vecās analogās TV vietā

INTERAKTĪVĀ TV UZ OPTSIKĀ INTERNETA

Cilvēkiem, kuri tiecas uz,ko augstāku par parasto TV, to nodrošina interaktīvās TV iespējas

INTERAKTĪVĀ TV UZ DSL INTERNETA

Cilvēkiem, kuri tiecas uz,ko augstāku par parasto TV, to nodrošina interaktīvās TV iespējas

TIKAI INTERNETS (DSL) – līdz 10 Mbit/s

Stabils internets ar 80% lielu pārklājumu

TIKAI INTERNETS (OPTIKA) – līdz 500 Mbit/s

Ātrākais internets eiropā

KOMPLEKTI (DSL)

Cilvēki, kuri izmanto TV + sarunas ar stacionāro telefonu + internetu un, kuriem ir dārgs laiks, kuru paterē apmaksājot vairāku provaideru rēķinus, kā arī cilvēki,kuri vēlas ietaupīt, jo komplektā izdevīgāk

KOMPLEKTI(OPTIKA)

Cilvēki, kuri izmanto TV + sarunas ar stacionāro telefonu + internetu un, kuriem ir dārgs laiks, kuru paterē apmaksājot vairāku provaideru rēķinus, kā arī cilvēki,kuri vēlas ietaupīt, jo komplektā izdevīgāk

VIDEONOVĒROŠANA

Cilvēki, kuri rūpējas par savu un savu līdzcilvēku drošību

KĀDS PAKALPOJUMS IR PIEEJAMS TEV

BALSO PAR OPTISKĀ INTERNETA ĀTRĀKU ATTISTĪBU TAVĀ PILSĒTĀ

Internets – tīklu tīkls

80.-tajos gados izveidojās arvien jauni valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēstkopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.

1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.

Atsevišķiem tīkliem lēnām savienojoties veidojās milzīgs, visaptverošs tīkls, tīklu tīkls, kas savienoja gandrīz visus kontinentus.

80.-tajos gados izveidojās arvien jauni valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēstkopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.Atsevišķiem tīkliem lēnām savienojoties veidojās milzīgs, visaptverošs tīkls, tīklu tīkls, kas savienoja gandrīz visus kontinentus.

INTERNETS

Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starp-tīklu komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir savienoti ar mazākiem, vietējiem tīkliem (piem. pašu universitāšu iekšējiem tīkliem).

Kaut arī Interneta tīkls ir radies kā militāra tehnoloģija – komunikāciju tīkls aukstā kara gadījumam, tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību.

Kāpēc cilvēki grib nokļūt internetā?

Vispirms jau gluži vienkārši tāpēc, ka tas asociējas ar brīvību. Internets ir ārkārtīgi rets piemērs patiesai, mūsdienīgai, darboties spējīgai anarhijai. Principā katrs savienojuma punkts var brīvi sazināties ar citu punktu, tik ilgi, kamēr tie ievēro TCP/IP protokola likumus, kas ir stingri tehnisks, nevis sociāls vai politisks noteikums.

Turklāt katrs cilvēks, kas pievienojas tīklam, ir atbildīgs par sava datora tehnisko kārtību, un pieslēgšanos internetam. Nedz interneta tīklu, nedz tā saturu neviens neliek veidot un nenosaka kā to izdarīt, tas ir brīvi interesentu pašu rokās.

Interneta iespējas varētu iedalīt 2 galvenajās daļās: Pirmā daļa – kas nodrošina komunikāciju un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem (e-pasts, vēstkopas, irc chat, reālā laika tīkla konferences, utml.)

Otra – kas dod pieeju informācijas resursiem (www lapām, arhīviem, datu bāzēm, bibliotēkām).

Kombinējot šīs iespējas tiek radīta vide, kurā līdzīgi domājoši cilvēki var tikties, sadarboties un veidot savas interešu kopienas un sabiedrības tīklā.

Lai cik optimistiski un utopistiski nebūtu 90.-to gadu sākuma tīkla entuziastu paredzējumi, dažādas varas struktūras vienmēr ir gribējušas radīt kontroli pār interneta tīklu. Valdības gribētu redzēt internetu absolūti pakļautu likumiem. Akadēmiķi uzskata, ka tam būtu jāatrodas tikai izglītības un pētniecības iestādēs. Militāristi vēlas to redzēt aizsargātus pret spiegošanu, kontrolējamu un drošu.

Interneta struktūra

Interneta iespējas varētu iedalīt 2 galvenajās daļās: Pirmā daļa – kas nodrošina komunikāciju un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem (e-pasts, vēstkopas, irc chat, reālā laika tīkla konferences, utml.)

Otra – kas dod pieeju informācijas resursiem (www lapām, arhīviem, datu bāzēm, bibliotēkām).

Kombinējot šīs iespējas tiek radīta vide, kurā līdzīgi domājoši cilvēki var tikties, sadarboties un veidot savas interešu kopienas un sabiedrības tīklā.

Domēna vārdi

Strauji augošā interneta tīkla savienojuma punkti tika iedalīti noteiktās kategorijās. Katram datoram internetā tiek piešķirts tikai viens, savs unikāls numurs, tā saucamā IP adrese, pēc kuras var sameklēt attiecīgo serveri, mājas lapu, utml. Lai būtu vienkāršāk atrast meklējamo datoru, tika ieviesta Domain Name sistēma (DNS), kas nodrošināja katru IP adresi ar atbilstošu vārdu. Tātad, abos gadījumos, ja interneta pārlūkprogrammā tiek ierakstīts vai nu domēna vārds vai attiecīgais mašīnas numurs, jūs dabūsiet vienu un to pašu rezultātu.

Domēna vārds sastāv no 2 daļām: 1. daļu veido izvēlēts vārds, otrā daļā reģistrējot ir jāpievieno kāda no piedāvātajām kategorijām: vai nu valsts kods (piem. *.lv – Latvijā, *.ee – Igaunijā, utml.), vai kāda no sešām Interneta pamata kategorijām: *.gov, *.mil, *.edu, *.com, *.org un *.net. Pirmās trīs (Gov, Mil, Edu) nozīmē – valsts, militārās un izglītības institūcijas, kas bija pašas pirmās, kamēr ARPANET tīkls nodarbojās ar augstas slepenības izpētes projektiem. Com nozīmēja komerciālās kompānijas; Org pārsvarā izmantoja nekomerciālas organizācijas. Net tika izmantots galvenokārt lielākiem interneta un citu tīklu savienotāj punktiem.

Šādu saīsinātu vārdu atpazīšanas sistēmu varēja nodrošināt TCP/IP standarts. Turklāt šo ārkārtīgi ierobežoto domēna vārdu sistēmas kontrole līdz pat 1999. gadam bija monopolizēta, un maksu par domēna vārdu reģistrēšanu ($70 par katru – 1999.g., dienā droši vien tiek reģistrēti vairāki tūkstoši) saņēma tikai viena komerciāla kompānija pasaulē, kas saucas “Network Solutions, Inc”.

1996. gadā tika sākts projekts “Name.Space”, kurā aicināja māksliniekus un mediju centrus piedalīties un reģistrēt alternatīvos domēna vārdus, kas būtu, piemēram, šādi: name.space, nevis name.com.

Galvenā Name.Space projekta ideja ir radīt protokolu un servera tīklu, kas atbalstītu neierobežota daudzuma domēna un subdomēna vārdus, pēc principa vārds.vārds (piemēram: acoustic.space, arts.academy, makslas.izstade, utml.).

Taču tikai, 2000.g. rudenī tika izziņotas pirmās nelielās izmaiņas domēnu vārdu sistēmā. ASV interneta korporācija ICANN (“Internet Corporation for Assigned Names and Numbers”) izsludināja jaunu domēnu vārdu ieviešanas konkursu, kurā piedalījās 47 kompānijas (tai skaitā arī Name.space) ar neskaitāmi daudziem priekšlikumiem.

Un izskatās, ka lieta ar domēniem kļūs arvien nopietnāka, jo nekādas būtiskas izmaiņas domēnu vārdu sistēmā netika izdarītas. Tika apstiprinātas tikai 7 jaunas kategorijas: .biz, .info, .pro, .museum, .aero, .name un .coop.

Monopols šobrīd vairs nepastāv, cenas ir krietni kritušās, vairāki jauni TLD (augstākā līmeņa domēni) ir nākuši klāt (tādi kā *.tv, u.c.) taču situāciju pilnībā nosaka spekulatīvs tirgus.

WWW (world-wide-web)

Tomēr visstraujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90.-to gadu vidū, pēc tam kad radās www (world-wide-web) protokols, un internetā bija iespēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī ievietot attēlu, skaņu, vēlāk video. Internet pieaugšanas gaita ir iespaidīga, gandrīz pat nežēlīga. 1995. gadā Internet lietotāju skaits pieauga par vairāk nekā 20 procentiem mēnesī. Lielākais sasniegums bija t.s. hiperteksti (hypertext) vai hiperlinki, kas atļāva savienot vienu mājas lapu ar otru, brīvi pievienot jebkuru citu internetā atrodošos web-lapu.

Telnet un citu programmu vietā, radās vizuālas interneta pārlūkprogrammas, šodien pazīstamākās no tām – Netscape un Microsoft Explorer. Šādi palielinoties informācijas apjomam – attēli un skaņas veido lielākus failus, radās atkal jaunas problēmas – nepieciešamība pēc jaudīgākiem datu plūsmas caurlaidības tīkliem.

Tā kā kopš 1995. gada tīkla kontrole bija nokļuvusi komerciālu kompāniju rokās, nedz problēmas par jaudīgākiem savienojumiem, nedz kādas citas šodien vairs nerisina valsts zinātniskajās laboratorijās vai universitāšu tīklos, bet gan privātajā sektorā – Informācijas un Komunikāciju Tehnoloģiju (ICT) industrijā un multinacionālajās korporācijās.

Šī ir jauna situācija, kas iezīmē globālās ekonomikas ēras sākšanos.

Tīkla ekonomika

Internets ar saviem daudzajiem piekļuves punktiem kopš 90.-to gadu vidus bija kļuvis pieejams katram, kam bija nepieciešamais kapitāls, lai uzsāktu “informācijas tirgu”. Internets šodien ir viennozīmīgi nostādīts uz komerciālās attīstības ceļa. Tomēr tā specifiskā decentralizētā uzbūve, šķiet vienmēr atstās vismaz kādu iespēju arī tā radošā potenciāla izmantošanā.

Tīkla sabiedrības attīstību šodien nav iespējams aplūkot, nesekojot līdzi jaunās globālās ekonomikas attīstībai un neizprotot šodienas situāciju

Internetā viss ir kā atklātā grāmatā – tas gan atkarīgs no katra zināšanām, ko tajā mākiet izlasīt.

Meklē darbu?

Neatkarīgi no tā ,esi privāta vai juridiska persona – piedāvāju Tev labu, iespēju nopelnīt! Izsmalcinātākas  informācijas saņemšanai sūti mailu  uz  internetslatvija@gmail.com

Apollo.lv ziņas Interaktīvajā televīzijā

Kolektīvais pieteikums

Lattelecom visā Latvijā aktīvi izbūvē optisko tīklu, kas nodrošinās daudz ātrāku internetu un kvalitatīvāku televīziju. Aicinām

šajā projektā iesaistīties visus Latvijas iedzīvotājus – mājās, kuru iedzīvotāji vēlēsies izmantot nākotnes tīkla iespējas pēc

iespējas ātrāk un arī uz izdevīgākiem nosacījumiem, optisko tīkla izbūvi realizēsim ārpus kārtas.

Kolektīvais pieteikums ir īpaši izdevīgs, ja piesakās iedzīvotāji, kuri dzīvo mājās ar 60 un vairāk dzīvokļiem (māja var būt ar

vairākiem korpusiem), un interesentu skaits ir vismaz 20 % no visiem mājas iedzīvotājiem.

Ja jums ir interese un vēlaties optisko internetu lietot ārpus kārtas, rakstiet vēstuli uz optiskaisgpon@gmail.com , nosūtīšu jums kolektivā pieteikuma veidlapu

Interneta vēsture

Par interneta sākumu varētu uzskatīt 80.-to gadu beigas, 90.-to gadu sākumu, kad tika ieviests vienots šī tīkla protokols, un internets beidzot izkļuva ārpus universitātēm un zinātniskajām laboratorijām.

Tomēr tikai 90.-to gadu vidū, kad radās vispasaules tīmeklis WWW un pirmās interneta pārlūkprogrammas ar vizuālu interfeisu (piem. Netscape un Microsoft Explorer) – internets sāka attīstīties nepieredzētā ātrumā.

“Internetu drīzāk varētu salīdzināt ar džungļiem, nevis autostrādi, to neviens neplānoja, tas vienkārši izauga.”

Interneta pirmsākumi ir meklējami vēl krietni senāk. Laikos, kad to tomēr kāds izplānoja.

Tīkla rašanās aukstā kara apstākļos

60.-to gadu sākumā “RAND Corporation”, vadošā Amerikas Aukstā kara zinātnieku grupa, saskārās ar interesantu stratēģisku problēmu. Kā ASV varas orgāni varētu sekmīgi sazināties pēc atomkara?

Tātad, situācija 60.-tajos gados bija sekojoša: Amerikai pēc atomkara bija nepieciešams drošs vadības un kontroles tīkls, kas savienotu pilsētu ar pilsētu, valsti ar valsti, bāzi ar bāzi. Tomēr lai cik drošs būtu šis tīkls, tas nevar tikt pasargāts no atombumbu sprādziena. Un lai kur neatrastos tā centrs, tas vienmēr būs uzbrukuma galvenais mērķis.

Pēc ilgstošiem risinājumu meklējumiem, kas notika dziļā militārā slepenībā, RAND Aukstā kara zinātnieku grupa 1964. gadā nāca klajā ar sekojošu priekšlikumu: pirmām kārtām šim tīklam nebūs centrālā vadība. Turklāt, to iznīcināt varēs vienīgi tad, ja iznīcinātas tiks visi tā sīkākie savienojuma punkti.

Šāda tīkla uzbūves princips bija vienkāršs. Visiem punktiem, kas savienoti vienā tīklā, piemīt līdzvērtīga loma un tiesības katram no tiem izveidot, pārsūtīt un saņemt ziņas. Pašas ziņas tiktu sadalītas paketēs, katra pakete izsūtīta uz citu adresi, katras paketes izsūtīšana arī notiktu no kāda vēl cita punkta. Tādējādi katra pakete neatkarīgi ceļotu tīklā, tās maršruts nebūtu svarīgs. Svarīgs būtu tikai galējais rezultāts.

Ja tiktu iznīcināti lielākie punkti tīklā, tam vairs nebūtu tik liela nozīme, jo paketes paliktu „virtuāli klejojošas” starp pārējiem, izdzīvojušajiem savienojuma punktiem.

Šāda „netieša” ziņu izplatīšanas sistēma varētu likties haotiska (salīdzinājumā, piemēram, ar telefona komunikācijām), taču tā būtu neparasti izturīga un tā nebūtu tik viegli iznīcināma.

Šo intriģējošo ideju par decentralizētu, neiznīcināmu, netiešu ziņu un sadalītu pakešu izplatīšanas tīklu 60.-to gadu beigās sāka risināt vairākas militāro tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas – RAND, MIT, UCLA.

Lielbritānijas Nacionālā Fizikas laboratorija pēc šiem principiem izveidoja pirmo izmēģinājuma tīklu 1968. gadā. Tūlīt pēc tam Pentagona Augstākā Izpētes Projektu aģentūra (ARPA) nolēma izstrādāt lielāku, ambiciozāku projektu Amerikā, kur savienojumu punktus veidotu ļoti ātri un jaudīgi datori.

ARPAnet – interneta priekštecis

1969. gadā tika izveidots pirmais šāda veida tīkls, kas veidoja savstarpēji savienoti četri punkti, četrās Amerikas vadošākajās universitātēs – UCLA, Stenfordas Izpētes Institūts, UC Santa Barbara un Utahas Universitātē.

Šo pirmo tīklu nosauca par ARPANET, tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu aģentūras ARPA vārdā.

Pirmais ARPAnet tīkls 1969.g., ko veido 4 punktu saslēgums.

1971. gadā ARPANET tīklu veidoja jau piecpadsmit punkti, 1972. gadā jau trīsdesmit septiņi, utt. 1973. gadā tika radīti pirmie savienojuma punkti pāri Atlantijai – Anglijā un Norvēģijā.

Starp tīklā saslēgtajiem datoriem bija iespējams pārraidīt informāciju datu formā. Bija pat iespējams kontrolēt un vadīt šos tīklā saslēgtos datorus no citiem saslēgumā esošajiem punktiem.

Izmantojot ARPANET tīklu, zinātnieki un pētnieki varēja apmainīties ar dažādiem datoriem nepieciešamiem resursiem no attāluma.

Zinātnieki izmantoja tīklu, lai sadarbotos projektu realizēšanā, apmainītos ar informāciju darba procesā.

Pats šis decentralizētais komunikāciju serviss kā tāds, padarīja cilvēkus entuziasma pārpilnus daudz vairāk nekā tīkla sākotnēja iespēja – vadīt datorus no attāluma.

TCP/IP protokola ieviešana

70.-tajos gados ARPA tīkli turpināja augt. Tā decentralizētā uzbūve padarīja tā paplašināšanos relatīvi vieglu – individuālajiem datoriem vajadzēja tikai mācēt „runāt” pareizo jaunā tīkla protokolu (pakešu pārsūtīšanas mehānisma) valodā. Viss pārējais – veids, kādā tas notiek, saturs, un pat īpašuma tiesības, vispār netika noteiktas vai kontrolētas.

Sākotnēji ARPA tīkla komunikāciju standarts bija NCP, taču attīstoties sarežģītākām tehnoloģijām un jaudīgākiem savienojumiem, tika ieviests jauns protokols, TCP/IP, kas ir arī šodienas interneta tehniskās izveides pamatā.

TCP jeb pārsūtīšanas kontroles protokols konvertē izsūtīto ziņu par datu paketēm izsūtīšanas vietā, un savāc tās kopā atkal saņemšanas vietā. IP jeb interneta protokols nodrošina pakešu nogādāšanu adresātiem, sekojot līdzi datu pakešu ceļam starp daudzajiem interneta savienojuma punktiem vai pat starp dažādiem tīkliem un citiem to standartiem. Katram datoram ir sava noteikta IP adrese, unikāla, vienīgā tīklā.

70.-tajos un 80.-tajos gados arvien biežāk dažādām sabiedrības grupām radās pieeja jaudīgiem datoriem, kurus diezgan vienkāršā veidā varēja saslēgt tīklā, un pieslēgties „tīklu tīklam”. Kopš TCP/IP programmatūra bija kļuvusi par sabiedrības īpašumu, un tā kā tīklu tehnoloģija pamatā bija decentralizēta un drīzāk anarhistiska pēc savas dabas, bija diezgan neiespējami apstādināt cilvēkus no vēlmes būt tīklā. Un tā kā neviens arī nevēlējās apstādināt šo procesu, tad radās tīklu tīkls, ko šodien mēs pazīstam ar nosaukumu “Internets”.

Kā ātrāk novilkt filmas internetā?

Nevienam nav noslēpums, ka mūziku, filmas, grāmatas, mācību materiālus, audio ierakstus, datorprogrammas un citus  materiālus ir iespējams iegūt internetā par to neko nemaksājot. Jā, pārsvarā visiem ir zināms, ka filmu un mūzikas ierakstu izplatīšana internetā pārkāpj autortiesības utt.  Tomēr vilinājums ir pārāk liels – kādēļ par ,par to, ko var iegūt dažu minūšu laikā, turklāt par velt, būtu jāmaksā??!!

Ar ko lejuplādēt filmas internetā?

Lai sāktu lejupielādēt firmas internetā ir vajadzīgas speciālas programmas, jeb torrentu klienti

Programmas jeb torrentu klienti ir bez savas jēgas ar dažādiem nosaukumiem, taču pārsvarā tie pilda vienas un tās pašas funkcijas. Kā populārākās torrentu programmas Windows datoriem var minēt Utorrent, BitComet, bet MAC datoriem – Transmission, Vuze (Azureus), Tomato Torrent un citas.

Kur lejuplādēt filmas internetā?

Filmas, mūzika, datorprogrammas un citus materiālus internetā var nolādēt no torrentu portāliem jeb torrentu trekeriem. Pareizāk sakot, torrentu trekeros var lejuplādēt tikai pašu torrentu jeb elektronisku failu (norādi), kas ļauj pa daļām “savākt” vajadzīgo filmu no daudziem datoriem visā pasaulē. Tādā veidā tehnoloģiski tiek nodrošināta arī ievērojami ātrāka filmas pārsūtīšana internetā nekā, ja filmu vajadzētu lejuplādēt no viena datora. Torrentu principa izmantošana ļauj torrentu trekeriem apiet autortiesību un blakustiesību likumdošanu, jo pats autortiesību objekts nemaz neatrodas uz torrentu trekera servera. Turklāt torrentu tehnoloģija nodrošina, ka filma vienkopus vispār nekad un nekur neatrodas tīmeklī – ir tikai filmas fragmenti, kas visu laiku atrodas nepārtrauktā pārsūtīšanas procesā.

Kas jādara ar torrenta failu, lai novilktu filmu internetā?

Pavisam vienkārši – lejuplādēto torrentu failu datorā atveram ar torrentu klientu (programmu), ieķeksējam filmas failu, ko vēlamies lejuplādēt un programma pati automātiski veiks filmas lejuplādi. Papildus izvēlētajai filmai, torrents bieži satur dažādus filmas demo un reklāmas failus, citus torrentus un tml.

Torrentiem ir lieliska īpašība – datoru var izslēgt nepabeidzot filmas lejupielādi. Tā atsāksies automātiski līdzko dators tiks atkal ieslēgts.

Kā iespējami ātrāk lejuplādēt filmu no interneta?

Filmas ātrākai lejupielādei svarīgi ir divi parametri – interneta pieslēguma ātrums un filmas lejuplādē iesaistīto lietotāju skaits. Lietotāji dalās Seeders un Leechers. Primitīvi tulkojot – Devēji (seeders) un Ņēmēji (leechers).

Princips ir vienkāršs – jo vairāk Seeders, jo ātrāk filma tiks lejuplādēta. Leechers skaitam nav nozīmes – ja nebūs neviena Seeders, lejupielāde nenotiks un torrentu programma turpinās filmas lejuplādi tad, kad uzradīsies kaut viens Seeders.

Tātad, ja ir iespēja izvēlēties vairākus vienas filmas torrentus, dodam priekšroku torrentam ar lielāku Seeders skaitu. Otrs, ne mazāk svarīgs moments ir interneta pieslēguma ātrums. Lai paātrinātu filmas lejupielādi, lietderīgi izmantot nakts laiku un atstāt datoru ieslēgtu, izslēdzot tikai monitoru.

Filmas izmērs un lejupielādes ātrums

Lielā daļā gadījumu pilnmetrāžas filmas *.avi faila izmērs ir ap 700 Mb. Šāds fails pie vidēja Seeders skaita datorā lejuplādēsies 2…4 stundu laikā. Var nākties gaidīt arī ilgāk, ja filma ir reta vai veca un interese par to ir neliela. Līdz ar to automātiski tas nozīmē mazu Seeders skaitu. Šeit minētais lejupielādes laiks ir norādīts pie parasta kabeļinterneta ātruma “līdz 10 Mbit/s”, kas realitātē svārstās ap 4….6 Mbit/s. Ar 100 Mbit/s Optiskā Interneta pieslēgumu šo laiku iespējams samazināt līdz dažām minūtēm.

Filma HD kvalitātē ir ap 4…5 Gb liela un tas nozīmē, ka šādas filmas lejuplādēšanai būs nepieciešamas jau 1…2 dienas. Ar parastu internetu, protams. Ar 100 Mbit/s Optisko Internetu lejupielādes laiks ir padsmit minūtes…  Bez tam – optiskais internets ir arī lētāks nekā parastais kabeļinternets

*atgādinām, ka filmu, datorprogrammu, mūzikas klipu un līdzīga satura nelegāla lejupielāde internetā ir autortiesību pārkāpums.

Kam noder optiskais internets?

Interneta ”vilkšanās” prasa zināmu devu tik dārgā laika un vēl dārgāko nervu. Apjomīgu aplikācijas ielādes laikā var paspēt pagatavot grauzdiņu, savukārt paziņojumi Not responding utt., spēj izvest no pacietības gandrīz jebkuru. Nemaz nerunājot par veicamo izvēli, kurus interneta logus jāaizver,lai būtu iespējams ielādēt bildes vai video. Runājot par optiskā interneta priekšrocībām, foto mūzikas un videofailu lejupielāde pāris sekunžu laikā ir pirmais, kas nāk prātā, bet noteikti ne pēdējais.

Šeit būs tikai daži no piemēriem, kā optiskais internets spēj pasargāt mūsu nervus un laiku:

1. Videozvani ar nemainīgu attēla pārraidi un nepārtrauktu, nekropļotu balss atskaņojumu ( Skype un Instant Messenger ir zināmākie) ir īpaši nozīmīgi, kad vienas ģimenes locekļi atrodas dažādās pasaules malās. Savukārt kvalitatīvas videokonferences iespējas ļauj strādāt mājās.

2. Tūlītēja apjomīgu e-pasta pielikumu ielāde ( foto, audio, video)

3. Tūlītēja interneta vietņu ielāde pat tad, ja tā satur neskaitāmas bildes, flash un videofailus vai pat videotiešraidi no kāda pasākuma

4. Tiešsaistes radio klausīšanās bez pārtraukumiem

5. Pasaules televīzijas kanālu skatīšanās tiešsaistē bez mazākās aizkavēšanās-iespējas redzēt jaunākās filmas un seriālus,ko pie mums rādīs pēc gada vai ko neredzēsim vispār (www.tvchannelsfree.com , www.wwitv.com uc)

6. 3D iespējas, plānojot ceļojumus,ir fantastiskas – gan izvēloties uz, kuru pilsētu doties, gan, piemēram, jau virtuāli izbaudot tūri pa Luvru. Google Earth piedāvā iespēju izbaudīt apkārtējo pasauli 3D attēlā-nolaisties okeāna dzelmē vai pat veidot savu personīgo ceļojuma maršrutu ( ja gatavojieties braucienam grupā, sagatavo maršrutu un nosūti vai prezentē to kā klipu draugiem)

7. Pierasto interneta ātrumu sadalot uz vairākiem datoriem, ja mājās ir vairāki interneta lietotāji, pāri paliek diezgan mazas iespējas brīvam interneta lietojumam. Savukārt optisko internetu tik viegli nevar palēnināt-katram datoram joprojām saglabājas pietiekama interneta jauda, atliek vien iegādāties atbilstošu rūteri.

8. Izmantojot optisko internetu, nekad netiks pārtraukta avio vai kino biļešu iegāde, rēķinu apmaksa internetbankā, netiks atteikta viesnīcas numura rezervācija-neviens vairs neapsteigs, rezervējot pēdējo brīvo istabu.

9. Daudzspēlētāju tiešsaistes spēļu (piemēram, Counter Strike vai World of Warcraft) entuziasti būs sajūsmā, ja izšķirošā brīdī ekrāns nesastings un interneta ātruma dēļ nebūs jāšķiras no dzīvības punktiem.

10. Vairāku interneta logu vienlaicīga lietošana noteikti vairs nebūs problēma – tiešsaistes TV pārraide, dzimšanas dienas ballītes video augšupielāde sociālajā tīklā, iemīļotās slavenības interneta vietne ar neskaitāmiem flash klipiem vai filmas lejupielāde no kādas oficiālās BitTorrent lapas.

11. Augstas izšķirtspējas (HD) videofailu  skatīšanās tiešsaistes režīmā,lejupielāde un augšupielāde – ne tikai YouTube klipu vai filmu, bet arī jubilejas, kāzu video, ko vienkāŗši un ātri ( neveltot tam pusi dienas ) var uzkopēt uz kāda FTP servera vai izsūtīt katram pasākuma dalībniekam atsevišķi

Ērtāk strādāt ar tiešsaistes programmām

Pēdējos gados ārkārtīgi strauji attīstās tiešsaistes programmas – tajās lielāks datu apmaiņas ātrums nodrošina komfortablāku darbu.

Vairākas interneta vietnes, kas piedāvā tiešsaistes programmas, nodrošina arī dokumentu glabāšanas iespēju – tiek atbrīvota vieta datora atmiņā, nav jāpēŗk un jāinstalē lietotājprogrammas  (īpaši izdevīgi sākot individuālo biznesu).  Tiek piedāvāta ļoti mobilitāte, jo dokumentiem var piekļūt un tos rediģēt no jebkuras vietas,kur pieejams pietiekami ātrs interneta pieslēgums, turklāt nav jāvadā līdzi ne dators, ne atmiņas ierīce ar dokumentiem. Tālāk ir uzskaitītas dažas šādas tiešsaistes vietnes, kuras ļauj strādāt efektīvāk:

Biroja programmu paketes (teksta apstrādes, izklājlapu un citas programmas)

http://us.ajax13.com/

http://www.zoho.com/

http://www.thinkfree.com/

http://peepel.com/

http://www.contactoffice.com/

Prezentāciju veidošanas programmas

http://www.prezentit.com/

http://www.brinkpad.com/

http://www.aniboom.com/

Attēlu aptrāde

http://fotoflexer.com/

http://www.photoeditor.cz/

http://www.picnic.com/

Video apstrādes programmas

http://www.cellsea.com/

http://smashmash.tv/

Dzīvokļa dizaina izstrāde

http://floorplanner.com/

Lattelecom sava optiskā tīkla izbūvē investējis jau 10 miljonus latu

Lattelecom sava optiskā tīkla izbūvē investējis jau 10 miljonus latu un vēl tikpat plānots ieguldīt šī gada laikā, tādējādi nodrošinot optisko pieslēgumu un Eiropā ātrāko internetu 60 % Rīgas dzīvokļu un vairāk nekā 100 000 mājokļu lielākajās Latvijas pilsētās. Līdz 2010. gada beigām plānots optisko pieslēgumu pievilkt 300 000 dzīvokļu visā Latvijā.

BALSO PAR OPTISKĀ TĪKLA IZBŪVI

Piesaki sev jaunu ātrumu!

Piesaki jebkura ātruma Optisko internetu un pirmos 3 mēnešus maksā tikai Ls 7,90. Abonēšanas maksa kopā ar Interaktīvo Televīziju pirmos 3 mēnešus arī tikai Ls 7,90.
Ierīkošana + modēms + dekoders = Ls 0.00

Akcijas piedāvājums spēkā no 05.04.2010 līdz 15.05.2010. Akcijas laikā piesakot Optiskā interneta un Interaktīvās TV pakalpojumu atlaides summējas